Ludzas Bērnu un jauniešu centra aizsākumi meklējami 1956. gada 1. janvārī, kad Kr.Barona un A.Rekašova ielu stūrī nacionalizētajā draudzes ēkā atvēra Pionieru un skolēnu namu. Namiņā, kā to mīlinošā vārdā sauc līdz šai dienai, izveidoja teātra, mūzikas, akrobātikas, deju, rokdarbu, fizkultūras, naturālistu, bibliotekāru pulciņu. Par Pionieru un skolēnu nama direktori kļuva Valentīna Onufrijeva.

Savas pastāvēšanas laikā „Namiņš” vairākkārt mainīja savu nosaukumu: 1990. gadā tas kļuva par Skolēnu namu, 1996. gadā - Ludzas rajona Bērnu un jauniešu centru, 2009. gadā Ludzas novada Bērnu un jauniešu centru.

Taču, neskatoties uz nosaukumu maiņu, visus šos gadus „Namiņš” ir kā sala, kur satek un krustojas simtiem skolēnu radošā darba taciņu, kur skolēnu darbošanās notiek pavisam citā varēšanas un iespēju pakāpē nekā mājās vai macību stundā. Audzēkņi iepazīst savu pūļu sociālo rezultātu, labākie darbi tiek izvirzīti novada un republikas konkursiem un skatēm. Pedagogi, vadot pulciņu nodarbības un ārpusstundu darba norises, kopj audzēkņos tikumiskās vērtības, virza uz garīgumu, etnisko un kultūras vērtību izpratni, dažādu prasmju un iemaņu apguvi.

Ludzas novada BJC direktori

1956. – 1957. Kristīne Baltutis

1957. – 1962. Zinaīda Supova

1962. – 1970. Ilga Kalniņa

1970. – 1976. Olga Andruščenko

1976. –1983. Vladimirs Matjušonoks

1983. – 1984. Antonija Maslovska

1984. – 1988. Eleonora Obrumāne

1989. – 1993. Jolanta Strogonova

1993. - līdz šim brīdim Eleonora Obrumāne

„Namiņa” metodisko, novadpētniecības un audzināšanas darbību ilgus gadus koordinēja un vadīja BJC metodiķe Antonija Tretjakova.

2016./2017. m.g. BJC strādā 37 pedagogi, 43 interešu izglītības programmās darbojās vairāk nekā 550 Ludzas novada bērnu un jauniešu.

Ēkas, kurās atradās (un atrodas) Ludzas novada Bērnu un jauniešu centrs

Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra nolikumu jūs varat apskatīt

šeit